Dietz, пастор из Smulten (Лифляндия)

——— Павел Евгеньевич Фок ———

Svante Gustav v. Dietz. Потомок рыцарского рода . принявший духовное звание .

Капеллан

* Роннебург (Livl.) 10 2 1670 † 23 2 1723

Сванте Густав Диц .( Ronneburg Livland 10. 2. 1670 † 23. 2. 1723) .,- сын Томаса Дица (Thomas Georg v. Dietz 1641 - 1700) мама урожденная Westhof; , внук Галлуса фон Дица (Gallus von Dietz из Аннаберга , Саксония , Германия 1607 - † 1642 ). Сванте Густав Диц пастор прихода Шмультен , знаменитый переводчик псалмов .

Сванте Густав Диц женат на Susanna Margaretha von Ottonissen (Ottonis )

дети ; Roele Sofia von Dietz гр 1702 , Thomas Justus Baron ( Freiherr ) von Dietz (Фома Григорьевич)гр 10.06.1711 , Gothard Johann von Dietz гр 1713 .

Было 11 детей .

Посещал Рижский лицей, учился в Лейпциге и Йене, сначала стал магистром, затем пастором адъюнкт цу Смилтен в 1693 году (орден 9 апреля генеральным суперинтендантом Фишером в церкви), ординарием в 1699 году (версал также Пальцмар) и провостом в 1721 году. Родился в Роннебурге в Ливонии 10 февраля 1670 года, умер 23 февраля 1723 года.

-------------------------------------

von Dietz, Georg Thomas, Vater von Svante Gustav, geb. zu Annaberg im Meissnischen am 12. Oct. 1641, P. adj. oder Diaconus zu Ronneburg, voc. 10. Juni 1662, aber introd. erst 24. Juni 1665 für Serben und Drostenhof, das zu Ronneburg gehörte *); als P. ord. introd. 6. Febr. 1671 bei Gelegenheit der Gen. K. Comm.; Assessor des Unter - Consistorii Wendenschen Kreises 25. Sept. 1684; Propsi des Wendenschen Kreisés im Sept. 1693. tam 4. Aug. 1700. $$ s. Livl. Schriftst. Lex. I. 429.

von Dietz, Gotthard Johann, des Folgenden Sohn, geb. zu Smilten am 2. Aug. 1713, studirte in Halle; P. zu Nita u 1736; zu Trikaten 1739, voc., nachdem er einen gleichzeitigen Ruf nach Tirsen und Wellan abgelehnt, am 6. März von der livl. Ritterschaft, wofür er aber die Einwilligung des Gouvernements nachsuchte und erhielt; Propst 1748; removirt von der Praepositur 21. Sept. 1762; bezeigte einen albernen Ungehorsam gegen die KirchenCommissionen 1766 und 1774 und erlaubte sich ganz sonderbare liturgische Neuerungen am 22. Mai 1780. Vgl. Ulmann's Mitth. VII. 286 - 290. SS s. Livl. Schriftst. Lex. I. 430.

von Dietz, Svante Gustav, Sohn von Georg Thomas und Vater des Vorhergehenden, geb. zu Ronneburg am 10. Febr. 1670, besuchte das Lyceum zu Riga und studirte in Leipzig und Jena, ward auch am ersten Orte Mag.; P. adj. zu Smilten 1693, ord. in Wenden von Gen. Sup. Fischer am 9. April (war Dom. Palmar.), Or

“) Das Vis. Prot. vom 14. Febr. 1680, sagt von ihm: "1665 mense Julio hie.

her vocirel..

dinarius 1699, versalı auch Palzmar init; Propst des Kokenhusenschen Kreises bereits 1714, da er am 7. Febr. ein Diploma nobilitatis *) auf dein Ritterhause zu Riga producirte. * 23. Febr. 1723. $$ s. Livi. Schriftst. Lex. I.431.-Seine Garriga pehrlu rohta wurde

-----------------------------------------------------------

Vārds Svante Gustavs Dīcs Papildu vārdi arī: Swante Gustaw Dietz Pseidonīms M.S.G.D. Dzimtais vārds Svante Gustav Dietz Kopsavilkums Svante Gustavs DĪCS (Dietz, 1670-1723) latviešu literatūras vēsturē galvenokārt pazīstams kā garīgs dziesminieks - luterāņu dziesmu tulkotājs no vācu valodas. Pirmie Dīca atdzejojumi publicēti 1708. gadā Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā. Dīcs turpina dziesmu tulkošanu visa mūža garumā. Dīca dziesmas atšķiras ar lielisko valodu un noslīpēto formu, līdzīgi Fīrekeram Dīcs tulko mākslinieciski spilgti, bet neatkāpjoties no oriģināla, atšķirībā no Fīrekera - Dīca tulkojumos neatradīsim nekādas latviešu tradicionālās kultūras pēdas, Dīcs arī izvairās no Dieva deminutīva formas. Piedzīvojis un pārdzīvojis zviedru laiku, Dīcs ir tulkojis arī no zviedru valodas - Zviedrijas baznīcas rokasgrāmatu (1708) un 24 tajā pieminētās garīgās dziesmas, starp tām arī vairākas senas latīņu un vācu dziesmas, īsti zviedru un dāņu cilmes ir astoņpadsmit dziesmas. Jādomā, ka Dīca tēvs un latviešu Bībeles tulkotājs Ernsts Gliks ir bijuši savstarpēji pazīstami. Dīcs ir rediģējis Glika publicēto latviešu katehismu un sagatavojis izdošanai tā 5. variantu, tas gan nāk klajā jau pēc Dīca nāves 1723. gadā. Īpaša loma Svantem Gustavam Dīcam ir latviešu sievietēm domātās literatūras vēsturē - viņš ir tulkojis no vācu valodas Johana Kundīzija darbu Geistliche Perlen-Schmuck. Viņa tulkojumā "Garīga pērļu rota" nāk klajā Rīgā 1711. gadā un ir pirmā latviešu sievietēm domātā grāmata. Tajā iekļauti dažādu autoru lūgšanu fragmenti, garīgas dziesmas, kā arī sadzīviski padomi dzīves mākslā. Grāmata kārtota astoņās nodaļās jeb pērļu virknēs atbilstoši sievietes dzīves gājumam - meitene, līgava, māte, atraitne, sieviete dzīves galā; 8. pērļu virkni veido dziesmu izlase. Personiska informācija Svantes Gustava DĪCA (Dietz, 1670-1723) vectēvs Galls fon Dīcs ir Saksijas tirgotājs, Svantes Gustava tēvs - Georgs Tomass Dīcs ir Raunas mācītājs. Dīcam pašam ir dēls Tomass Justs fon Dīcs, ģenerālleitnants, Aleksandra Ņevska ordeņa bruņinieks, viņš panāk dzimtas dižciltības titula atjaunošanu un 1765. gada 31. janvārī - arī reģistrāciju bruņniecībā. Svante Gustavs Dīcs ir precējies ar Smiltenes mācītāja Justusa Johana Otonīsa (Ottonis) meitu Zuzannu Margarēti Otonīsu, laulībā piedzimst 13 bērni, no tiem Gothards Johans Dīcs (Dietz, 1713-1780) turpina tēva amata gaitas - studē teoloģiju Hallē, kalpo Nītaures (1736-1739)un Trikātas (1739-1780) draudzēs, ir Cēsu apriņķa prāvests (1748-1762), bet atstādināts par neatļautu jauninājumu ieviešanu liturģijā. No: P.Baerent, E.Amburger, H.Speer / M.Ottow, W.Lenz (Hrsg.). Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien 1977, S. 207. Profesionālā darbība Garīgo dziesmu atdzejojumu hronoloģija 1708: publicētas pirmās divas dziesmas Zviedrijas baznīcas rokasgrāmatas tulkojumā ap 1708: desmit dziesmas Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā 1711: krājuma "Garīga pērļu rota" 8. nodaļā - 42 dziesmas 1711: Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā - 43 dziesmas 1723/ 1732: Vidzemes latviešu luterāņu dziesmu grāmatā 186 dziesmas Dziesma "Mans Dievs! es tevi teikšu" ir iespējams vienīgā S.G.Dīca oriģināldziesma ar autobiogrāfisku saturu. S.G.Dīcs ir atdzejojis garīgās dziesmas arī no zviedru valodas, kā arī atradis jaunus avotus saviem tulkojumiem Baltijas vācieša Gustava fon Mengdena un vācieša Johana Kundīzija garīgajā dzejā.

Iespieddarbi : sacerējumi, tulkojumi, rediģējumi, sakārtojumi 1690: De origine theologiae mysticae schediasma historicum. Leipciga [teoloģisks disputs studiju laikā] 1708: Rokasgrāmata, kurā sarakstīts ir, uz kādu vīzi tai Dieva kalpošanai ar kristīgām ceremoniēm un baznīcas ieradumiem iekš mūsu zviedru valstes draudzēm būs noturētai un padarītai tapt [zviedru baznīcas rokasgrāmatas tulkojums] 1708?: Latviska dziesmu grāmata, iekš kā tik labi tās aprakstītas kā citas jaunas garīgas dziesmas ir Dieva draudzībā, ir mājās dziedamas [pirmā dziesmu grāmata, kurā publicēti pirmie Dīca atdzejojumi - 10 Dīca dziesmas] 1710: Zur Vollkommenen Ruhe in welche Der Weiland Hoch꞊Edle / Gestrenge und Groß꞊Mannveste HERR Christian Ruhendorff [piemiņas dzejolis, zviedru armijas kapteinim aizejot mūžībā] 1711: Garīga pērļu rota jeb tās teicamas kristīgas sievišķas kārtas Dievu un labo tikumu mīļotājas visudārgais miesas un dvēseles glītums, pastāvēdams iekš izlasītām Dieva lūgšanām, Dieva raksto gabaliņiem, atskaņām un daudz jaukām līdz šim nedriķētām dziesmām astoņās savādās virknēs jeb nodaļās saņemts un vāces valodā priekš šim kopā sarakstīts no Johann Cundisius: Dievam par godu un tai latviešu draudzei par labu šās zemes valodā iztulkāts un ar vajadzīgām lūgšanām vairots [vācu izdevēja Johana Kundīzija darba tulkojums, pirmā grāmata latviešu sievietēm, atkārtoti izdevumi: 1847, 1867, 1885 - visi Jelgavā] 1723: Vidzemes dziesmu grāmata [eks.nav zināmi] / 1732 - jauns izdevums. 1732: Svēta bērnu mācība tā Dieva kalpa Luterus [E.Glika sakārtotā katehisma rediģēts izdevums] Citātu galerija Jaunam puisim jāapdomā, ar viņš arīdzan tik daudz mācījies, ka viņš sievu, bērnus un saimi var ar taisnības un goda uzturēt, apgādāt un valdīt, meitai būs apdomāt, voi viņa tik daudz mācījusies, kā viņai vīru būs turēt, voi viņa tam padevīga un paklausīga grib būt, voi viņa prot godīgu dzīvi valdīt, ar vārīšanu, velēšanu, maizes cepšanu un tādām dzīves gādāšanām. [..] Kas to ne prot un ne var, nedz grib darīt.. lai nepieviļ godīgu ļaužu bērnus; [sieva] lai mācās klusa palikt, ne visu dzirdēt, ne visu redzēt un lai neatreijās savam vīram, lai ne ir vēlīga un asa iekš vārdiem, ne patgalvīga, cietprātīga, lepna un sirdīga pret savu vīru, lai nešņāc vīram pretī, it kā būtu viņa kundze un virsniece, gribēdama viņu munsturēt un visu pēc sava prāta darīt; [..] ir tavs vīrs dažkārt pabargs un ciesnējs [‘skops’] pret tev, tad dari tam mīkstu prātu ar pazemošanu un mīlību iekš vārdiem, ierašām un darbiem, caur ko viena prātīga, lēnīga sieva dažkārt pabārga vīra sirdi uzvar un viņu, un tik daudz padara, ka viņam atkal pret šās jāturās, kā tā pati grib, un ka tā no viņa var dabūt, ko tā grib vien [..]. Tai būs pietikt ar mērenas uztures, barības, drēbēm un citas dzīves vajadzības, vīru nepostīt, nedz viņam vairāk noplēst, nekā viņš spēj mādīt [`spēj atgādāt, piegādāt`]. Svante Gustavs Dīcs / Johans Kundīzijs. Garīga pērļu rota. Rīga, 1711.

Dīcs ir pēc Fürekera otrs visražīgākais garīgu dziesmu tulkotājs. Arī viņa dziesmās atronam glītu, dzejisku valodu, tikai viņam trūkst Fürekera spara (..) Vispirms viņš jūsmojis par mesianiskām un pestīšanas idejām, kā to liecina viņa adventes, Jēzus ciešanas un miršanas, svētā mielasta u.c. dziesmu prāvais skaits. Tā arī vēsturiskie apstākļi, ziemeļu karš, izpostītā dzīve darījuši uz viņa dziesmu izvēli stipru iespaidu. Jēkabs Lautenbahs. Latveešu literaturas vēsture. II daļa. Rīga, 1928, 622., 626.lpp.

Vairākām Dīca dziesmām nav vairs tīri evaņģelisks raksturs vien, un, ja viņš raksta: Kur daža branga ēka, / Kur daža skaista pils, Tur tagad zaķi lēkā, / Tur atmatas un sils, tad tas nekādā ziņā vairs nav krālis, bet gan primitīva elēģija par Ziemeļu kara drausmīgajiem postījumiem Vidzemē, kam viņš pats bija liecinieks. Līdzīgi motīvi Dīca dziesmās pavīd atkārtoti, un ar to viņš kļuva par priekšteci visiem vēlākajiem mūsu autoriem, kuru darbos dokumentētas kara šausmas un bēgļu pieredzes. Andrejs Johansons. Latviešu literātūra. Stokholma, 1953, 32. lpp.

Nodarbes dzejnieks Dzimšanas laiks/vieta 20.02.1670 Rauna Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads Izglītība 04.07.1681–00.08.1687 Rīgas licejs jeb Kārļa licejs Mazā Pils iela 4, Rīga Mazā Pils iela 4, Rīga, LV-1050

Iegūst pamatizglītību un, iespējams, iegūst vai nostiprina latviešu valodas zināšanas, mācoties kopā ar zviedru, vācu, latviešu un citu tautību bērniem. 1687–23.09.1691 Leipcigas Universitāte Ritterstraße 26, Leipzig Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany Studē teoloģiju, piedalās disputā, lai iegūtu maģistra grādu Ad.Rehenberga vadībā (Rechenberg) 1690. gada 29. janvārī, otrreiz J.B.Karpcoviusa (Carpzovius) vadībā 23. septembrī 1691. gadā. 30.06.1692 Jēnas Universitāte Jēna Jena, Thuringia, Germany Turpinājis teoloģijas studijas. Eksmatrikulācijas datums nav zināms. Darbavieta 09.04.1693–23.02.1723 Smiltenes draudze Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca Baznīcas laukums 1, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729

Iesvētīts amatā Cēsīs 1693. gada 9. aprīlī, kalpojis draudzē kā mācītāja palīgs (1693-1699), vēlāk - mācītājs. Apkalpoja arī Palsmanes un Gaujienas draudzes.

No 1712. gada līdz 1723. gadam arī Cēsu apriņķa Kokneses iecirkņa prāvests. Miršanas laiks/vieta 06.03.1723 Smiltene Smiltene, Smiltenes novads Apglabāts 00.03.1723 Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca Baznīcas laukums 1, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729

Apglabāts Smiltenes baznīcas altāra daļā. Senākos avotos arī norāde - apglabāts Smiltenes vecajos kapos.

=====================================================================

Сванте Густавс Дитц

Сванте Густавс Дитц Сванте Густав Дитц Персональные данные Родился 20 февраля 1670 г. Рауна, шведская Видземе (теперь Флаг: Латвия Латвия) Умер 6 марта 1723 г. (53 года). Смилтене, Рижская губерния (теперь флаг: Латвия Латвия) оккупация Священнослужитель, переводчик

Сванте Густав Дитц (нем. Svante Gustav Dietz; родился 20 февраля 1670 г., умер 6 марта 1723 г.) был немецко-балтийским лютеранским пастором, духовным поэтом, автором латышской духовной поэзии. Биография \ Резюме

Родился в 1670 году в семье Георга Томаса Дитца, лютеранского пастора прихода Рауна. Он получил образование в Рижском лицее, где также выучил шведский язык.[1] Изучал богословие в университетах Лейпцига и Йены.[2]

В 1693 году Дитс стал адъюнктом в Смилтенском приходе, в 1699 году – самостоятельным пастором, а позже и в Палсманском приходе[2]. Он бежал в Ригу во время Северной войны[2], после войны снова был пастором в Смилтене[2]. С 1713 по 1723 год — декан второго округа Цесисского уезда.[2]

Написав и переведя духовную поэзию, некоторые из его примерно 200 песен (помимо произведений Кристофора Фюрекера и Бернхардта Вильгельма Бинеманса) легли в основу латышских песенников Курземе и Видземе.[2] Редактор песенника «Latviska ljemju žeba..» (1723 г.), предназначенного для видземских лютеран.[2]

Перевел на латышский язык лютеранскую повестку дня Шведской церкви «Справочник..» (1708 г.).[2] После написания «Смилтенской церковной книги», представляющей собой культурно значимое произведение, он переработал представленное в Видземе 5-е издание катехизиса Мартина Лютера в переводе Эрнста Глика «Svētā beruņu lornas..» (1732 г.)[2].

Умер в Смилтене, похоронен на Смилтенском кладбище.[2] использованная литература

«Диеты Сванте Густава». Летоника.lv Доступ: 28 ноября 2014 г.

Латышское письмо в биографиях (второе издание). ЛУ Институт литературы, фольклора и искусства. 2003. 144—145. п. ISBN 9984-698-48-3.

Балтийский биографический лексикон в цифровом виде.

Неоконченные статьи о людях 1670. родился в 1723 году умершие в Смилтенском уезде немецко-балтийские латышские лютеранские пасторы латышские писатели латышские переводчики латышские писатели переводчики на латышский язык

Последнее изменение этой страницы: 20 февраля 2022 г. по адресу 16.58. Svante Gustavs Ditts